kävelta

(käveleb, käveli)

staigāt, pastaigāties, klīst, klaiņot

kävelta kalu kädes – staigāt ar nuju rokās

kävelta prihoidenke – klaiņot ar puišiem

laps’ jäl’ghe mamad käveleb i sukitab – bērns staigā pakaļ mātei un pinkšķ

mö lähtem kävelmaha, konz tullei tüništub – mēs iesim pastaigāties, kad vējš mitēsies

mö tahtoim kävelta – mēs gribam pastaigāties

vell’ käveleb puištos – brālis staigā parkā

tullei päs käveleb – vējš galvā staigā